16-12-2011

Attīstības iespējas Baltijas valstu uzņēmējiem un eksportētājiem Austrijā

Austrijas ilggadējā komunikācija ar austrumu kaimiņiem ir radījusi pamatu ne tikai līdzīgam domāšanas veidam, bet arī vienprātībai biznesa darījumu veikšanā. Vēsturiski Austrija, Ungārija, Slovākija, Čehija, kā arī daļa no mūsdienu Polijas, Rumānijas un Horvātijas teritorijas atradās Austroungārijas impērijas sastāvā līdz pat tās sabrukumam 20.gs. sākumā.

Pateicoties gadsimtiem ilgajai pieredzei tirdzniecības darījumu veikšanā Centrālajā un Austrumu Eiropā, austriešiem piemīt dabisks talants biznesa attiecību veidošanā un uzturēšanā. Kāpēc neizmantot viņu zināšanas un prasmi šajā jomā, lai dibinātu eksporta platformu Balkānu, Austrumu un Centrālās Eiropas valstu tirgos?

Lietuva atkal apsteidz Latviju un Igauniju

Statistiski Baltijas valstu eksporta vērtība ir diezgan zema visās Austrijā ienākošo produktu kategorijās. Summējot rādītājus, Baltijas valstu produkti sastāda 1,01% no visa Austrijas importa. Galvenās produktu grupas ir ķīmiskās rūpniecības produkti, mašīnbūves produkti un transportlīdzekļi, kā arī citas gatavās preces.

Lietuva ieņem līdera pozīcijas, sastādot pusi no visa Baltijas eksporta apjoma un apsteidzot pārējās Baltijas valstis.

Perspektīvās Industrijas

Automobiļu tirgus ir atvērts konkurētspējīgiem piegādātājiem

Austrijas mašīnbūves kompānijas ir orientētas uz starptautisku sadarbību, tādēļ ir atvērtas jauniem kontaktiem. Lai spētu saglabāt tirgus pozīcijas līdzās konkurentiem no attīstības valstu tirgiem, Austrijas uzņēmumi pastāvīgi meklē iespējas, kā samazināt izmaksas, ieviest inovācijas un sadarboties ar jauniem piegādātājiem. Lai nodrošinātu veiksmīgu iekļūšanu Austrijas tirgū, precei ir jābūt inovatīvai, uzticamai un rentablai. Piemēram, šobrīd vairāki uzņēmumi veic elektronisko automobiļu pētījumus un attiecīgajā sektorā tiek meklēti jauni partneri.

Pēc Austrijas Statistikas biroja datiem valsts importa lielāko daļu sastāda tieši mašīnbūves produkti un transportlīdzekļi. Kopējais Austrijas imports 2010.gadā sastādīja 113,6 miljardus EUR, no kuriem 36,96 miljardi EUR bija mašīnbūves produkti un transportlīdzekļi, Vācijai ieņemot līdera pozīcijas attiecīgajā segmentā (eksports uz Austriju 2010.g. sastādīja 15,69 miljardus EUR). Lietuva ir vadošā no Baltijas valstīm ar 0,94 miljardu EUR eksportu, kurai seko Igaunija ar 0,68 miljardiem EUR un Latvija ar 0,36 miljardiem EUR.

Ēdiena mīļotāji

Pēdējā laikā austrieši ir izrādījuši pastiprinātu interesi par dažādu valstu nacionālajām virtuvēm, radot perspektīvas specializētiem ēdieniem, kā arī dažādiem pusfabrikātiem. Ir manāms pieaugums saldētās pārtikas un pašzīmola preču (private label) apgrozījuma rādītājos.

2010.gadā Austrija importējusi pārtikas produktus 6,67 miljardu EUR apmērā, arī šajā segmentā Vācija ir lielākais tirdzniecības partneris (2,81 miljards EUR). Pārtikas preču eksports uz Austriju 2010.gadā sastādījis 0,9 miljardus EUR no Lietuvas, 0,1 miljardu EUR no Latvijas un 0,16 miljardus EUR no Igaunijas.

Mode un dizains

Austrijas jaunā paaudze tiecas pēc precēm, kas atspoguļo jaunākās modes un dizaina tendences un, līdz ar pieprasījuma samazināšanos pēc Vācijas un Itālijas ražojumiem, ir radusies jauna iespēja ienākšanai tirgū citu valstu modes un dizaina industrijas pārstāvjiem.

Mājsaimniecības preces

Pēdējā laikā arī vērojama pieaugoša tendence dārzkopības un mājdzīvnieku preču noieta rādītājos, norādot uz austriešu vēlmi izbaudīt brīvo laiku, iekopjot dārzus māju pagalmos un rūpējoties par saviem mīluļiem. Ņemot vērā šo faktu, Austrijā ir potenciāls jauniem piedāvājumiem attiecīgajā tirgus segmentā. Austrijas tirgus ir arī laba papildus iespēja izmēģināt savus spēkus, pirms doties iekarot Vācijas tirgu. Austrijas tirgus ir desmit reizes mazāks, tomēr abām valstīm piemīt līdzīgas patēriņa tendences un preču izplatīšanas sistēma.

Loģistikas centrs

Austrijai piemīt zināmas priekšrocības, lai kļūtu par loģistikas centru. Uzmanības vērts ir Vīnes piedāvājums visiem transportlīdzekļu veidiem, piemēram, Vīnes Starptautiskā lidosta ir ideāls Rietumu-Austrumu savienojuma centrs, tāpat dzelzceļu un automaģistrāļu piedāvātās iespējas doties Austrumu virzienā, kā arī pilsētas labvēlīgā infrastruktūra noliktavu izvietošanai. Minētās priekšrocības dod pamatu sadarbībai loģistikas un transporta pakalpojumu sfērā.

Iespēja Baltijas ražotājiem

Lai arī Baltijas ražotājs ne vienmēr ir spējīgs apmierināt lielos piegādes apjomus Vācijas tirgum, Austrija ar 8 miljoniem iedzīvotāju kļūst par potenciāli ideālu sadarbības partneri eksportētājiem no Baltijas valstīm.

Autors: Uldis Kalnins - Projektu konsultants in Austrijā, Grafiks Dovile Buskeviciute, GatewayBaltic