12-10-2011

Kā un ar ko Baltijas pārtikas ražotājam konkurēt Zviedrijā?

Pārtikas eksports uz ārvalstīm nekad nav bijis viegls uzdevums. Veikaliem un vairumtirgotājiem bieži vien jau ir veiksmīgi nodibināti kontakti ar vietējiem ražotājiem, kuri regulāri apgādā tirgu ar svaigiem produktiem. Tiek uzskatīts, ka importēt pārtikas produktus ir diezgan riskanti, tādēļ šis jautājums tiek ļoti rūpīgi izsvērts, pirms tiek pieņemts lēmums par sadarbības veidošanu ar ārvalstu partneriem. Un Zviedrija šajā jautājumā nav izņēmums.

Kopējā ievesto produktu vērtība Zviedrijā 2010. gadā bija 109.5 miljardi eiro. Pārtikas produkti ir otra visvairāk importētā preču kategorija, sastādot 8.4% no kopējās importa vērtības.

Šīs ir nenoliedzami labas ziņas pārtikas eksportētājiem, kuri vēlas paplašināties un iepazīstināt Zviedrijas tirgu ar savu produkciju.

Vislielākie importa apjomi - no kaimiņvalstīm

Zviedrija vienmēr vairāk ir tirgojusies ar savām kaimiņvalstīm - Dāniju un Norvēģiju. Tomēr arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Vācija, spēlē nozīmīgu lomu tirdzniecības darījumos ar Zviedriju.

Var izcelt divas pārtikas produktu grupas, kas visvairāk eksportētas uz Zviedriju laika periodā no 2004. līdz 2010. gadam. Pirmajā grupā ietilpst svaigas, atdzesētas vai saldētas zivis, otrajā - alkoholiskie dzērieni. Abās grupās var novērot ievērojamus importa apjoma pieaugumus. Saskaņā ar Zviedrijas Statistikas pārvaldes informāciju redzams, ka aplūkotajā laika periodā alkoholisko dzērienu imports ir dubultojies, kamēr jūras velšu - pat trīskāršojies.

Vislielākie importa apjomi Zviedrijā ir no tām valstīm, kuras, kā jau iepriekš tika minēts, atrodas vistuvākajā ģeogrāfiskajā perspektīvā. Vienīgais izņēmums saistāms ar Ķīnu, kura ar savu svaigo, atdzesēto un saldēto zivju eksportu uz Zviedriju ierindojas trešajā vietā, uzreiz pēc Norvēģijas un Dānijas. Savukārt alkoholisko dzērienu galvenās eksportētājvalstis ir Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste.

Baltijas līdere pārtikas produktu piegādē uz Zviedriju ir Lietuva

2004. gadā visas trīs Baltijas valstis pievienojās Eiropas Savienībai, paplašinot iespējas sadarbībai ar Zviedriju, taču ar to nepietiek, lai kļūtu par veiksmīgu pārtikas eksportētājvalsti.

Baltijas valstu pārtikas produktu importa vērtība Zviedrijā 2010.gadā:

• Lietuva – 37,598,000 EUR
• Igaunija – 25,670,600 EUR
• Latvija – 9,146,000 EUR

Populārākās pārtikas grupas, kas 2010. gadā tika eksportētas no Baltijas valstīm uz Zviedriju ir gaļa un gaļas subprodukti no Lietuvas (6.7 miljonu EUR), kā arī dārzeņi un garšaugi (Lietuva - 5,731,000 EUR, Igaunija – 680,000 EUR, Latvija – 1,800 EUR, 2010. gadā). Citi populāri eksporta produkti no Baltijas ir, piemēram, zivis (līdere zivju eksportā ir Igaunija), labības izstrādājumi, milti, piens un konditorejas izstrādājumi. Latvija galvenokārt eksportē gaļas un zivju produktus, kā arī bezalkoholiskos dzērienus. Kā jau iepriekš tika minēts, Igaunija ieņem līdera pozīcijas zivju un piena produktu eksportā.

Jāpievērš uzmanība tirgus īpatnībām

Ja jūs esat apsvēruši eksportēt produktus uz Zviedriju, ir vērts pievērst uzmanību dažām šī tirgus īpatnībām. Noteikti ir jāpatur prātā fakts, ka Zviedrijas uzņēmumi ir konservatīvi, tāpēc dodiet viņiem nepieciešamo laiku lēmuma pieņemšanai. Ātrs lēmumu pieņemšanas process ir liels retums. Zviedrijas uzņēmumi priekšroku dod kvalitātei, pat tad, ja tas nozīmē augstākas izmaksas. Tajā pašā laikā Baltijas valstis vēl joprojām uzskatāmas kā „lēto” produktu ražotājas, tāpēc vēlams ievērot balansu starp produkta cenu un kvalitāti.

Pieaugusi svaigo pārtikas produktu popularitāte

Apsverot pārtikas eksporta iespējas uz Zviedriju, jāņem vērā arī tas, ka laika periodā no 2005.gada līdz 2010.gadam kopējais svaigo pārtikas produktu patēriņš, kas iekļauj zivis, jūras veltes, augļus, gaļu, riekstus, pākšaugus, cukuru, saldinātājus un dārzeņus, gadu gaitā ir konstanti pieaudzis, sasniedzot 2,2 miljonus tonnu. Arī bioloģiskās pārtikas preču patēriņa tendence Zviedrijā izplatās, kā piemēru minot iedzīvotāju vēlmi vairāk iegādāties vistas gaļu sarkanās gaļas vietā. Turpinājumā varat iepazīties ar veiksmīgiem piemēriem par to, kā Baltijas valstis ir iekarojušas Zviedrijas pārtikas tirgu.

Iedvesmas stāsts

Kompānija GatewayBaltic ir palīdzējusi diviem lielākajiem putnu gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā veiksmīgi apgūt Zviedrijas tirgu, veicot sadarbības parteru atlasi un piesaisti. Tika uzsākta regulāra komunikācija ar pārtikas importētājiem un vairumtirgotājiem Zviedrijā. 5 gadu sadarbības rezultātā ar GatewayBaltic šīs kompānijas katru mēnesi Zviedrijas pārtikas tirgum pārdod vairāk nekā 100 t vistu gaļas, kas sastāda 1% no kopējā patēriņa 2010. gadā un 2% no kopējā importa apjoma. Pašlaik Latvija atrodas piektajā pozīcijā kā viena no veiksmīgākajām putnu gaļas eksportētājvalstīm uz Zviedriju.

Arī nišas preces no Latvijas ir atradušas savu vietu Zviedrijas pārtikas tirgū, jo patērētāji tiecas pēc īpašiem produktiem.

Emils Gustavs piedāvā ekskluzīvus šokolādes izstrādājumus, kuri tiek eksportēti uz Zviedriju jau kopš 2009.gada. Emils Gustavs savu pirmo pasūtījumu no sadarbības partneriem Zviedrijas tirgū saņēma jau trīs mēnešus pēc pirmās biznesa vizītes, kopā attīstot jaunas produktu līnijas. Lai veiksmīgi apgūtu Zviedrijas tirgu un uzrunātu potenciālos partnerus, arī Emils Gustavs sadarbojās ar GatewayBaltic.
Pašlaik Emila Gustava produkciju ir iespējams iegādāties mazos gardēžu veikaliņos visā Zviedrijā, kā arī ir iespēja veikt pasūtījumus vadošajos interneta veikalos.

Analizējot pārtikas tirgu Zviedrijā 2010.gadā, 70% importēto preču ir nākušas no ES valstīm. Palielinoties pārtikas preču patēriņam Zviedrijā un Baltijas valstu pārtikas ražotāju kapacitātei, pastāv ļoti labas iespējas paaugstināt Baltijas valstu eksporta preču apjomus Zviedrijas tirgū. Galu galā arī Baltijas valstis vajadzētu uzskatīt kā tuvu kaimiņu Zviedrijai, tieši tāpat kā Dāniju un Norvēģiju.

Autors: Didzis Melbiksis - Projektu konsultants, GatewayBaltic